Aivars Lembergs: ļoti svarīgi ir iemācīties nūjot pareizi
Aivars Lembergs: ļoti svarīgi ir iemācīties nūjot pareizi
Es jau sen nodarbojos ar rīta vingrošanu un fiziskām rīta aktivitātēm, tāpēc man mājās ir arī telpa, kur izvietoti dažādi trenažieri. Šajā telpā atrodas velotrenažieris un iešanas celiņš, lai, neatkarīgi no laika apstākļiem, varu vingrot katru dienu.
Es agrāk no rītiem arī skrēju, bet ārsts man pateica, ka man labāk neskriet. Kad bija sniegs, tad es ļoti labprāt slēpoju, un man ļoti patika slēpot klasiskajā solī, kas manai veselībai ir vislabākais. Ārsts man teica, ka no visām aktivitātēm man vislabākā ir slēpošana un peldēšana, bet ar sniegu ir tā, ka te tas ir un te tā vairs nav.
Es, protams, krietni agrāk jau biju redzējis, ka ir tāda nūjošana, bet es uz šo aktivitāti skatījos ar smaidu. Arī Latvijā šur tur varēja redzēt, ka ir nūjotāji, bet, kamēr man nebija ārsta rekomendācijas, tikmēr es ar to nenodarbojos. Tad es nodomāju pie sevis, ja slēpošana ir tik laba, tad jāpamēģina arī nūjot. Palūdzu, lai man sagādā maināma augstuma nūjas, kaut gan es uzskatu, ka tas nav šobrīd vajadzīgs.
Noskaidroju, kādam ir jābūt garumam, pamēģināju arī garākas un īsākas nūjas. Mēģināju iet pareizā solī, protams, parunāju ar tiem, kas kaut ko no tās lietas saprot. Viņi man tikai pastāstīja, kā tas darāms. Kad es pamēģināju iet ar pareiza garuma nūjām, pareizi iztaisnotām rokām, brīvā vēzienā, tad es jutu, ka man tik tiešām strādā gan pleci, gan rokas un tiek noslogots viss ķermenis.
Svarīgs ir atgrūdiens, kas ir jājūt gan uz rokām, gan ķermeņa virzību. Protams, iet tehniski pareizi nav tik vienkārši, lai ietu automātiski pareizi, bet, ja pie tā piedomā un katru dienu to dara, protams, to nav tik sarežģīti iemācīties. Esmu diezgan daudziem uzdāvinājis nūjas, bet zinu, ka diemžēl ne visi tās izmanto.
Nekādas apmācības es neesmu izgājis, bet, kad es parādīju savu nūjošanas tehniku, man teica, ka es to daru pareizi. Biju priecīgs, ka tas tā ir. Man tikai ieteica, ka vairāk ir jāatbrīvo roka uz aproces. Mani ieteikumi ir tādi, ka ir ļoti, ļoti svarīgi censties iet tehniski pareizi, jo tikai tad tā ir nūjošana un tikai tad ir visi tie plusi, kas nūjošanai ir no veselības viedokļa. Nevajag censties gūt kaut kādus rekorda ātrumus, jo tad faktiski tiek zaudēts tas pluss, kas ir nūjošanai. Es domāju, ka 6 km/h ir labs temps. Lēnāk iet arī nav īsti pareizi, jo sirds un asinsvadu sistēmai ir jādod slodzīte.
Es nūjoju vienmēr, kad to atļauj laika apstākļi. Protams, kad ir lietus, tas noteikti nav traucēklis. Es dzīvoju ārpus pilsētas pie ezera. Man mežā ir izveidota kilometru gara trase, kura ir piemērota gan slēpošanai, gan nūjošanai. Faktiski es nūjoju mežā pa mīkstu segumu. Es domāju, ja tas ir iespējams, tad vajag nūjot pa mīkstu segumu, nevis pa betonu vai bruģi, jo uz mīksta seguma nūja atbalstās labāk.
Mana diena sākas ar nūjošanu, pēc tam es iekšā vai ārā braucu ar velosipēdu, kam seko daudz fizioterapijas vingrinājumu un peldēšana. Man minimālais nepieciešamais laiks treniņam ir 1-1,5 h, citādāk nekas prātīgs man nesanāk, bet vēlams būtu vismaz 2-2,5 h. Tā kā man ir plaša vingrojumu programma, es no rītiem neeju daudz kilometru. Es eju kādus 2-4 kilometrus, jo es vēl ar velosipēdu braucu 20 minūtes. Kopā jau ir stunda.
Mēs Ventspilī esam noorganizējuši arī pirmo Latvijas nūjošanas festivālu. Arī es pats piedalījos tādās kā sacensībās, bet secināju, ka nūjošanā nevajag rīkot sacensības. Nūjošanā cilvēkiem jādod iespēja iziet trasi. Ja viņi grib iet uz laiku, viņiem tāda iespēja ir jādod, bet lai nav uzvarētāju - lai uzvarētājs ir kustības. Mēs to vēl neesam apsprieduši, bet nākamajā gadā būtu pareizi dot kādas balvas lielākajai komandai, ģimenei, vecākajam un jaunākajam, vai visskaistāk un visinteresantāk noformētajam dalībniekam. Ja tu pareizi nūjo un kāds skrien, viņš, protams, tevi noskries, tāpēc es ieteiktu nerīkot sacensības. Arī mums būtu no tā jāatsakās.
Man liekas, ka Latvijā ir jārīko dažādas aktivitātes ar nūjošanu. Nūjošanu vajag reklamēt, jo ir grūti iedomāties citu vēl tik pieejamu un vienlaikus tik vispusīgi veselīgu nodarbi. Jā, ir vēl peldēšana, bet peldēšanai, pirmkārt, ir vajadzīgs ūdens, otrkārt, ūdenim ir jābūt siltam, vajag vietu, kur nolikt drēbes tā, lai kāds cits tās neuzvelk. Ja tas ir baseins, tad vairumam cilvēku tāda pie mājas nav. Tas viss maksā, bet nūjošana ir ārkārtīgi demokrātiska un visiem pieejama.
Protams, 2011. gadā Ventspilī notiks 2. Vislatvijas nūjošanas festivāls. Es iedomājos, ka nūjošanas festivālam būtu jābūt kā sportiskiem ģimenes svētkiem. Mums ir lieliska vieta - Piedzīvojumu parks, kur to sarīkot. Tāds ir mans redzējums.
---
Šeit ir Aivara Lemberga mājas lapa internetā
Šeit ir 1. nūjošanas festivāla Ventspilī galerija Aivara Lemberga mājas lapā
Šeit ir sarunas par 1. nūjošanas festivālu Ventspilī
Brīvdabas Sporta Klubs - sporta nodarbības uzņēmumiem