Paulu Koelju par nūjošanu: “Tas tik ir atklājums!”
Nūjas un noteikumi
2003. gada rudenī reiz vēlā vakara stundā es pastaigājos pa Stokholmas centru, kad ieraudzīju sievieti, kura gāja ar slēpju nūjām. Iedomājos - varbūt viņa cieš no kādas fiziskas traumas? Tomēr sapratu, ka kļūdos - sieviete gāja ātri un ritmiski - tā, it kā atrastos slēpošanas trasē, nevis pilsētas centrā un uz asfaltēta trotuāra. Acīmredzams secinājums bija: "šī sieviete nav pie pilna prāta, viņa ir iedomājusies sevi slēpojam pilsētas centrā".
Vēlāk atgriezos viesnīcā un izstāstīju redzēto savam redaktoram. Viņš atbildēja, ka jukušais esmu es, jo manis redzētā sportiskā nodarbe ir "nūjošana". Viņš paskaidroja, ka ar nūjošanas palīdzību es varu noslogot visas muskuļu grupas - kājas, rokas, plecus un muguru. Man patīk doties pastaigās (kopā ar šaušanu ar loku šis ir mans iecienītākais laika pavadīšanas veids), jo šādi es varu just, domāt, vērot apkārt notiekošo un sarunāties ar savu sievu.
Redaktora stāsts par nūjošanu mani ieinteresēja, taču īpašu nozīmi es tam nepiešķīru.
Reiz sporta preču veikalā, kurā es izvēlējos bultas loka šaušanai, es ieraudzīju nūjas - vieglas, alūmīnija, ar regulējamu garumu - kā fotostatīvam. Atcerējies par "nūjošanu", iedomājos: "kāpēc gan nepamēģināt?" Es nopirku divus pārus - sev un sievai. Noregulējām vajadzīgajā garumā un nākošajā dienā devāmies ceļā.
Tas tik ir atklājums! Mēs uzkāpām kalnā, nokāpām, un sajutām, ka viss ķermenis ir noslogots un ir uzlabojies līdzsvars. Tagad parastā maršruta vietā varējām veikt divreiz lielāku attālumu. Es atcerējos, ka reiz gribēju nokāpt izžuvušas upes gultnē, bet upes gultnē bija lieli akmeņi, kurus pievārēt būtu par grūtu un es no šī nodoma atteicos. Iedomājos, ka ar nūju palīdzību būtu iespējams tikt pāri šiem akmeņiem, un man izrādījās taisnība.
Mana sieva atrada internetā informāciju par nūjošanu, izrādās - salīdzinot ar vienkāršu pastaigu, nūjošanā kaloriju patēriņš ir par 46% lielāks. Tas viņu iepriecināja un nūjošana kļuva par mūsu ikdienas sastāvdaļu. Reiz kādā vakarā arī es nolēmu atrast internetā pieejamo informāciju par nūjošanu. Atradu un nobijos: tik daudz linku, mājaslapu, federāciju, grupu, klubu, diskusiju, modeļu un... pareizas nūjošanas noteikumu! Kāpēc gan es atvēru šo pareizās nūjošanas noteikumu lapu! Jo vairāk es lasīju, jo lielākas šausmas mani pārņēma - izrādījās, ka nūjoju nepareizi un aplami. Manām nūjām bija jābūt garākām, bija jānūjo ritmiskāk, nūjas jātur noteiktā leņķī, pleci bija jākustina prasmīgi, elkoņi - pavisam citādi, vienvārdsakot, viss bija aprakstīts skaidros, nepārprotamos un precīzos noteikumos. Es izdrukāju tos un nākošajā dienā centos darīt visu tieši tā, kā aprakstījuši nūjošanas speciālisti.
Mana nodarbība kļuva neinteresanta - es vairs nepriecājos par jauko apkārtni, nerunāju ar sievu un domāju tikai par pareizas nūjošanas noteikumiem. Pec nedēļas es sev jautāju: "kāpēc es šo visu iemācījos?" Jo mani mērķi nav sporta vingrošana. Es neticu, ka cilvēki, kuri nodarbojas ar nūjošanu, domātu par ko citu, nevis prieku, kuru sniedz pastaiga, līdzsvara uzlabošanu un slodzi visam ķermenim. Mēs ar sievu intuitīvi atradām mums piemērotāko nūju garumu, tāpat kā intuitīvi sapratām - jo nūjas ir tuvāk ķermenim, jo vieglāk nūjot. Bet tagad, noteikumu žņaugos es esmu spiests domāt par sadedzināto kaloriju skaitu, par muskuļu noslogojumu un slodzi uz dažādām muguras vietām.
Es nolēmu aizmirst visu, ko biju iemācījies. Tagad mēs ar sievu dodamies nūjošanas pastaigās ar mūsu nūjošanas nūjām, priecājamies par apkārtējo pasauli un esam laimīgi, noslogojot ķermeni, liekot tam kustēties un izjust līdzsvaru. Ja man nepietiks ar šo "meditēšanu kustībā" un es gribēšu nodarboties ar sporta vingrošanu - es meklēšu kādu sporta klubu.
Šobrīd esmu apmierināts ar savu instinktīvo, patīkami atslābinošo nūjošanas manieri, pat ja tā nenodrošina par 46% lielāku kaloriju patēriņu kā parasta pastaiga.
Nezinu, no kurienes cilvēkiem ir šī vēlme visā sekot kaut kādiem noteikumiem.
Avots: Warrior of the Light, a www.paulocoelho.com.br publication.